ATŠĶIRTĪBAS SINDROMS:
KAS TAS IR UN KĀ PALĪDZĒT SUNIM NO TĀ ATBRĪVOTIES?
Malena DeMartini-Praisa, viena no vadošajām suņu atšķirtības sindroma pētniecēm un speciālistēm pasaulē, par atšķirtības sindromu saka: “Atšķirtības sindroms suņu pasaulē ir ekvivalents pilna apmēra panikas lēkmei cilvēku pasaulē, ko izraisa trauksme un bailes tikt atstātam un palikt vienam.”
Mums, suņu aizbildņiem, jāsaprot, ka hormonālos un neiro-ķīmiskos procesus, kas notiek trauksmes un baiļu iespaidā, nav iespējams kontrolēt ar prātu. Suns nespēj pieņemt lēmumu pēkšņi nebaidīties vai tūlītēji pārtraukt adrenalīna un kortizola sintēzi savā ķermenī.
Atšķirtības sindroma ietekmē notiekošā gaudošana, riešana, urinēšana un smagos gadījumos mājokļa iedzīves iznīcināšana vai paškaitējoša uzvedība NAV suņa centieni mums iespītēt. Tās ir uzvedības, kuras suns izpauž bioķīmisko procesu, stresa un trauksmes iespaidā.
‼️ Suņi ir sociāli dzīvnieki, un palikšana vienam ir prasme, ko mums nepieciešams tiem IEMĀCĪT, ja vēlamies, lai suns, atstāts mājās, justos mierīgs.
Faktori, kas var ietekmēt nošķirtības sindroma veidošanos (DeMartini-Praisa, 2014):
◾️ Suns nekad nav atstāts vienatnē, un pēkšņi tam jāpaliek vienam
◾️ Nopietnas saslimšanas un nepietiekams uzturs kucēna vecumā
◾️ Pieredze patversmē un/vai vairāku dzīvesvietu maiņa
◾️ Nošķiršana no mātes pārāk agrā vecumā
◾️ Traumatiskas pieredzes
◾️ Saasināta reakcija uz trokšņiem u.c.
Nereti suņi, kas piedzīvo atšķirtības sindromu, cieš arī no sekām, ko rada tādi mīti kā “atšķirtības sindroms rodas, ja suni par maz disciplinē un pārāk izlutina”. Šādu maldīgu uzskatu iespaidā, suņu saimnieki (tā vietā, lai veltītu laiku atbalsta sistēmas izveidei, kas ļautu sunim iemācīties palikt vienatnē) izvēlas suni “disciplinēt” ar kaunināšanu, sodu vai dažādu patīkamu pieredžu (ieskaitot saimnieka uzmanību) aizliegšanu.
‼️ Sagādājot sunim papildu stresu, mēs nespējam tam iemācīt tikt galā ar esošo.
❓ VAI TU ZINI, KĀ APMĀCĪT SAVU MĪLULI PALIKT MĀJĀS VIENAM?
Sāc ar īsiem laika intervāliem, pārbaudot, kā suns jūtas, atrodoties viens citā istabā. Pakāpeniski palielini šos laika sprīžus, paplašinot sava četrkājainā drauga komforta zonu. Lūdz atbalstu saviem draugiem, ģimenei, kaimiņiem vai noalgo profesionāli, kas pieskatīs Tavu suni, ja tas vēl nav gatavs palikt viens, kad Tu pamet mājas.
❓ VAI SUNS DIENĀ SAŅEM ATBILSTOŠU AKTIVITĀŠU DAUDZUMU?
Suņi, kuri ikdienā saņem pārāk maz vai pārāk daudz fizisko aktivitāšu, atstāti mājās, var izrādīt atšķirtības sindroma pazīmes. Viens no hormoniem, kas suņa ķermenī izdalās fizisko aktivitāšu laikā, ir adrenalīns. Veselīga aerobā slodze (piemēram, pastaigas ar iespēju ošņāties) palīdzēs suni nodarbināt un nogurdināt, neuzkrājot lieku stresa hormonu daudzumu. Taču ilgstoša anaerobā slodze (nepārtraukta skriešana, regulāra bumbiņas dzenāšana, trauksmaina spēlēšanās ar citiem suņiem) kavēs suņa spēju īsā laikā normalizēt stresa līmeni.
Suņi, kurus saimnieki cenšas īpaši nogurdināt pirms došanās prom no mājas, nereti izjūt trauksmainību pat vairākas stundas pēc fizisko aktivitāšu beigām. Ja arī suns pēc treniņa vai skrējiena ir noguris, tas nenozīmē, ka tas jūtas mierīgs.
Tāpēc ir īpaši svarīgi izvēlēties sunim atbilstošas aktivitātes un atbilstošu slodzes apjomu. Kā pārlieku aktīvi, tā arī nepietiekami nodarbināti suņi, palikuši vienatnē, var pluinīt čības un spilvenus. Vienā gadījumā iemesls būs trauksmainība, otrā – vēlme ar kaut ko nodarboties.
Tāpat mums nevajadzētu aizmirst, ka suni nepieciešams nodarbināt ne vien fiziski, bet arī mentāli. Ošņāšanās, ēdiena meklēšana, suņiem paredzētas spēles (saimnieka vadībā vai gudro rotaļlietu veidā) būs lielisks veids, kā veicināt suņa smadzeņu darbību un kopīgi pavadīt laiku.
❓ KO TAVS SUNS DARĪS, KAD PALIKS VIENS?
Lai gan lielāko dienas daļu suņi pavada neaktīvi vai guļot, nenāks par ļaunu, ja atstāsi sunim dažādas aktivitātes, ar kurām tas var nodarboties, kamēr būsi prom. Kauli, graužamlietas un ar kārumiem pildītas spēļmantas ir lielisks veids, kā palīdzēt sunim iegūt mieru, jo graušana ir process, kas suni dabiski nomierina.
❓KO DARĪT, JA SUNIM IR ATŠĶIRTĪBAS SINDROMS?
Vislabāk spēs palīdzēt sertificēts suņu uzvedības speciālists, kas izstrādās individuālu menedžmenta un apmācības plānu katram sunim un aizbildnim. Noderēs arī vizīte pie veterinārārsta, lai izvērtētu, vai suņa veselības stāvoklis nav papildus stresa faktors. Tāpat vetārsts pratīs pateikt, vai sunim nepieciešamas zāles vai uztura bagātinātāji, kas palīdzēs noregulēt suņa stresa hormonu līmeni hroniskos gadījumos.
ATŠĶIRTĪBAS SINDROMS:
KAS TAS IR UN KĀ PALĪDZĒT SUNIM NO TĀ ATBRĪVOTIES?
Malena DeMartini-Praisa, viena no vadošajām suņu atšķirtības sindroma pētniecēm un speciālistēm pasaulē, par atšķirtības sindromu saka: “Atšķirtības sindroms suņu pasaulē ir ekvivalents pilna apmēra panikas lēkmei cilvēku pasaulē, ko izraisa trauksme un bailes tikt atstātam un palikt vienam.”
Mums, suņu aizbildņiem, jāsaprot, ka hormonālos un neiro-ķīmiskos procesus, kas notiek trauksmes un baiļu iespaidā, nav iespējams kontrolēt ar prātu. Suns nespēj pieņemt lēmumu pēkšņi nebaidīties vai tūlītēji pārtraukt adrenalīna un kortizola sintēzi savā ķermenī.
Atšķirtības sindroma ietekmē notiekošā gaudošana, riešana, urinēšana un smagos gadījumos mājokļa iedzīves iznīcināšana vai paškaitējoša uzvedība NAV suņa centieni mums iespītēt. Tās ir uzvedības, kuras suns izpauž bioķīmisko procesu, stresa un trauksmes iespaidā.
‼️ Suņi ir sociāli dzīvnieki, un palikšana vienam ir prasme, ko mums nepieciešams tiem IEMĀCĪT, ja vēlamies, lai suns, atstāts mājās, justos mierīgs.
Faktori, kas var ietekmēt nošķirtības sindroma veidošanos (DeMartini-Praisa, 2014):
◾️ Suns nekad nav atstāts vienatnē, un pēkšņi tam jāpaliek vienam
◾️ Nopietnas saslimšanas un nepietiekams uzturs kucēna vecumā
◾️ Pieredze patversmē un/vai vairāku dzīvesvietu maiņa
◾️ Nošķiršana no mātes pārāk agrā vecumā
◾️ Traumatiskas pieredzes
◾️ Saasināta reakcija uz trokšņiem u.c.
Nereti suņi, kas piedzīvo atšķirtības sindromu, cieš arī no sekām, ko rada tādi mīti kā “atšķirtības sindroms rodas, ja suni par maz disciplinē un pārāk izlutina”. Šādu maldīgu uzskatu iespaidā, suņu saimnieki (tā vietā, lai veltītu laiku atbalsta sistēmas izveidei, kas ļautu sunim iemācīties palikt vienatnē) izvēlas suni “disciplinēt” ar kaunināšanu, sodu vai dažādu patīkamu pieredžu (ieskaitot saimnieka uzmanību) aizliegšanu.
‼️ Sagādājot sunim papildu stresu, mēs nespējam tam iemācīt tikt galā ar esošo.
❓ VAI TU ZINI, KĀ APMĀCĪT SAVU MĪLULI PALIKT MĀJĀS VIENAM?
Sāc ar īsiem laika intervāliem, pārbaudot, kā suns jūtas, atrodoties viens citā istabā. Pakāpeniski palielini šos laika sprīžus, paplašinot sava četrkājainā drauga komforta zonu. Lūdz atbalstu saviem draugiem, ģimenei, kaimiņiem vai noalgo profesionāli, kas pieskatīs Tavu suni, ja tas vēl nav gatavs palikt viens, kad Tu pamet mājas.
❓ VAI SUNS DIENĀ SAŅEM ATBILSTOŠU AKTIVITĀŠU DAUDZUMU?
Suņi, kuri ikdienā saņem pārāk maz vai pārāk daudz fizisko aktivitāšu, atstāti mājās, var izrādīt atšķirtības sindroma pazīmes. Viens no hormoniem, kas suņa ķermenī izdalās fizisko aktivitāšu laikā, ir adrenalīns. Veselīga aerobā slodze (piemēram, pastaigas ar iespēju ošņāties) palīdzēs suni nodarbināt un nogurdināt, neuzkrājot lieku stresa hormonu daudzumu. Taču ilgstoša anaerobā slodze (nepārtraukta skriešana, regulāra bumbiņas dzenāšana, trauksmaina spēlēšanās ar citiem suņiem) kavēs suņa spēju īsā laikā normalizēt stresa līmeni.
Suņi, kurus saimnieki cenšas īpaši nogurdināt pirms došanās prom no mājas, nereti izjūt trauksmainību pat vairākas stundas pēc fizisko aktivitāšu beigām. Ja arī suns pēc treniņa vai skrējiena ir noguris, tas nenozīmē, ka tas jūtas mierīgs.
Tāpēc ir īpaši svarīgi izvēlēties sunim atbilstošas aktivitātes un atbilstošu slodzes apjomu. Kā pārlieku aktīvi, tā arī nepietiekami nodarbināti suņi, palikuši vienatnē, var pluinīt čības un spilvenus. Vienā gadījumā iemesls būs trauksmainība, otrā – vēlme ar kaut ko nodarboties.
Tāpat mums nevajadzētu aizmirst, ka suni nepieciešams nodarbināt ne vien fiziski, bet arī mentāli. Ošņāšanās, ēdiena meklēšana, suņiem paredzētas spēles (saimnieka vadībā vai gudro rotaļlietu veidā) būs lielisks veids, kā veicināt suņa smadzeņu darbību un kopīgi pavadīt laiku.
❓ KO TAVS SUNS DARĪS, KAD PALIKS VIENS?
Lai gan lielāko dienas daļu suņi pavada neaktīvi vai guļot, nenāks par ļaunu, ja atstāsi sunim dažādas aktivitātes, ar kurām tas var nodarboties, kamēr būsi prom. Kauli, graužamlietas un ar kārumiem pildītas spēļmantas ir lielisks veids, kā palīdzēt sunim iegūt mieru, jo graušana ir process, kas suni dabiski nomierina.
❓KO DARĪT, JA SUNIM IR ATŠĶIRTĪBAS SINDROMS?
Vislabāk spēs palīdzēt sertificēts suņu uzvedības speciālists, kas izstrādās individuālu menedžmenta un apmācības plānu katram sunim un aizbildnim. Noderēs arī vizīte pie veterinārārsta, lai izvērtētu, vai suņa veselības stāvoklis nav papildus stresa faktors. Tāpat vetārsts pratīs pateikt, vai sunim nepieciešamas zāles vai uztura bagātinātāji, kas palīdzēs noregulēt suņa stresa hormonu līmeni hroniskos gadījumos.
Par "My Perfect Dog"
"My Perfect Dog" ir zīmols, kas reprezentē lieliskas un harmoniskas attiecības suņa un saimnieka starpā, kur saimnieks ir izglītots un zinošs, savukārt suns izprasts un atbilstoši aprūpēts, socializēts un apmācīts, balstoties uz pret suni ētisku, dabisku un uz motivāciju balstītu apmācību.
"My Perfect Dog" piedāvā suņu un viņu saimnieku apmācību, suņu uzvedības konsultācijas, socializācijas pastaigas suņiem, kā arī teorētiskus un praktiskus seminārus saimniekiem.
Saziņai
+371 27993370
liga@myperfectdog.lv
Seko "My Perfect Dog"
Par "My Perfect Dog"
"My Perfect Dog" ir zīmols, kas reprezentē lieliskas un harmoniskas attiecības suņa un saimnieka starpā, kur saimnieks ir izglītots un zinošs, savukārt suns izprasts un atbilstoši aprūpēts, socializēts un apmācīts, balstoties uz pret suni ētisku, dabisku un uz motivāciju balstītu apmācību.
"My Perfect Dog" piedāvā suņu un viņu saimnieku apmācību, suņu uzvedības konsultācijas, socializācijas pastaigas suņiem, kā arī teorētiskus un praktiskus seminārus saimniekiem.
Saziņai
+371 27993370
liga@myperfectdog.lv
Seko "My Perfect Dog"
