👍 Saimniekiem ir jāseko līdzi suņa emocionālajam stāvoklim, kā arī mentālajam un fiziskajam nogurumam, un atbilstoši tam saimnieks var izlemt - cik daudz no suņa var prasīt konkrētajā momentā.

🐕 Kad suns ir mierīgs, tad viņa uzvedība ikdienā būs adekvāta, savukārt paklausība apmācībā būs daudz ātrāka un precīzāka, nekā brīžos, kad suns būs emocionāli pārguris, sastresojies vai uzvilcies no pārlieku patīkamām vai tieši nepatīkamām emocijām.
🐕 Būs brīži, kad, redzot, ka sunim viss ir daudz par daudz, nekas cits neatliks kā nodrošināt sunim mieru - ļaut pagulēt un atpūsties, pirms tam, palīdzot sunim tikt prom no situācijām, kurā tas atrodas un nespēj pieņemt pareizus lēmumus.
🐕 Brīžos, kad suns ir "emocionāli pārdedzis" viņš nespēj vairs koncentrēties uz mieru, adekvātu uzvedību un precīzu komandu izpildi, līdz ar to, atkarībā no suņa emocionālā stāvokļa, suns arvien biežāk sāks pielaist kļūdas.

👉 Piemēram, ne velti kucēnu nodarbībās diez gan bieži tiek organizētas mazās pauzītes, kad saimnieki spēlējas ar suņiem vai ļauj tiem vienkārši paostīt apkārtni, lai tā teikt "atslēgtos" no apmācības un jaunajām komandām, jo komandu mācīšanās un pildīšana mentāli nogurdina suni un līdz ar to rada emocionālu nogurumu. Ja sākotnēji kucēni komandu nemāk - to sākot mācīties, izpildījums kļūst ar vien labāks, līdz brīdim, kad kucēns pārgurst, un vienā brīdī - kucēns vairs nespēj koncentrēties, savukārt paklausības komandu, ko tikko pildīja ideāli, vairs nespēj izpildīt nemaz, sāk riet vai jebkā citādi neorganizēti uzvesties.

⚠️ Tāpēc atkārtošos - jā, SUŅA EMOCIONĀLAIS STĀVOKLIS IETEKMĒ SUŅA UZVEDĪBU - seko tam līdzi gan ikdienā, gan treniņos. Un respektē suņa dabiskās vajadzības pēc fiziska un mentāla miera, neprasot daudz par daudz brīžos, kad suns uz to mentāli nav gatavs. ⚠️