Kas ir un kas nav dominance suņos?

Zinātnes pasaulē jau sen ir pierādīts, ka dominances teorijas izmantošanai suņu apmācībā nav nekāda pamatojuma, tomēr, neskatoties uz to, dominances teorija un tās pielietošana suņu apmācībā ir viena no tēmām, kas suņu treneru un saimnieku vidū joprojām rada visasākās diskusijas. Šai rakstā īsumā apskatīsim to, kā vārds “dominance” suņu apmācībā ieguva savu slikto slavu un kas ir zināms par to, kas ir un kas nav dominance suņos. 

pexels-musicfactory-lehmannsound-215957

Lai saprastu, kā veidojusies termina “dominance” sliktā slava, jāsāk ar nelielu ieskatu vēsturē. 20. gadsimta vidū pētnieku vidū valdīja uzskats, ka suņiem un vilkiem viņu radniecības dēļ ir raksturīgas līdzīgas sociālās sistēmas. Zinātnieki uzskatīja, ka vilku barā ir stingra lineāra hierarhija, kuras augšdaļā ir dominantais pāris jeb alfa tēviņš un mātīte un apakšā -  zemāku sociālo hierarhiju ieņemošie bara locekļi, kas ir iesaistīti nepārtrauktā cīņā par varu. Šī ideja par vilku bara uzbūvi bija balstīta nebrīvē dzīvojoša vilku bara novērojumos. Pamatojoties uz šo teoriju, tika attīstīta dominances teorijā balstīta suņu apmācības pieeja. Šī pieeja sludināja, ka saimniekam suns ir “jānoliek pie vietas” un jābūt “bara alfai”, pretējā gadījumā suns mēģinās dominēt pār saviem ģimenes locekļiem. Mūsdienās zinātnieki ir apgāzuši daudzus uzskatus gan par to, kā tiek organizēta sadzīve vilku barā (piemēram, neskatoties uz alfa pāra eksistenci barā, savvaļas apstākļos vilki sadzīvo diezgan saticīgi, konflikti notiek reti, pakļaušanās hierarhijai notiek brīvprātīgi un barā nenorit nepārtraukta cīņa par varu), gan par šķietamajām vilku un suņu līdzībām. Nav šaubu par vilku un suņu radniecību, tomēr evolūcijas gaitā tie ir izveidojušies par divām atšķirīgām sugām ar atšķirīgām sociālajām sistēmām. Tiesa, gan vilki, gan suņi ir sociāli dzīvnieki, un savvaļā suņi mēdz dzīvot barveidīgās grupās (lai uzsvērtu atšķirību starp vilku un suņu sociālajām sistēmām, reizēm autori izvēlas lietot terminu “sociāla grupa” termina “bars” vietā), taču suņu barā/sociālajā grupā nav raksturīga lineāra hierarhija. Turklāt suņu “bars” ir daudz nenoturīgāks un mainīgāks, nekā vilku bars – suņi grupai pievienojas brīvprātīgi un arī to pamest var brīvprātīgi. 

Runājot par termina “dominance” slikto slavu, tā ir saistāma “dominances teorijas” pielietošana apmācībā, kas bieži iekļāva vardarbīgas apmācības metodes, fiziskus un emocionālus sodus, lai “pazeminātu suņa vietu sociālajā hierarhijā”, ka arī dažādu normālu suņa uzvedību nepareizu interpretācija kā “dominēšanas mēģinājumu”. Šī iemesla dēļ daudzi speciālisti, kas atbalsta pozitīvo suņu apmācību, bieži izvēlas terminu “dominance” neizmantot nemaz vai pat noliegt tās eksistenci. Mūsuprāt, pozitīvas un zinātnē balstītas suņu apmācības īstenošanai un popularizēšanai ir svarīgi runāt par to, kas ir un kas nav dominance, izglītot suņu saimniekus. 

Kā grāmatā Canine Confidential: Why Dogs Do What They Do rakstījis zinātnieks, dzīvnieku uzvedības pētnieks Marks Bekofs, dominance ir pavisam normāla dzīvnieka uzvedības iezīme, kas dažādās formās ir raksturīga praktiski visām zīdītāju sugām, to skaitā suņiem, tomēr mēs bieži pārprotam tās būtību.  Kā norādījis Bekofs, lielākā problēma ar dominances konceptu ir tā nepareizā pielietošana - reizēm cilvēki mēģina ar dominances palīdzību izskaidrot teju jebkuru uzvedību, kas mums nepatīk un vēl papildus tam ar to pamatot vardarbīgas apmācības metodes. Piemēram, “suns velk pavadu, jo grib dominēt”, “ja suns mēģina aplekt saimnieku, tas nozīmē, ka viņš mēģina dominēt”, “ja suns grib gulēt saimnieka gultā/dīvānā, viņš mēģina iegūt augstāku sociālo statusu – to nedrīkst atļaut”. Visi augstāk minētie apgalvojumi ir zinātniski nepamatotas aplamības. Suns velk pavadu, jo viņš nav mācīts staigāt pavadā vai pavada ir pārāk īsa, vai ir pārlieku lielā stresā. Aplekšanas mēģinājumi ir stresa izpausmes vai uzmanības pievēršanas mēģinājumi. Suns grib gulēt saimnieka gultā vai dīvānā, jo tās ir ērtas vietas saimnieka tuvumā. Visas šīs situācijas ir risināmas ar apmācības metodēm, kas neiekļauj sodus un “statusa pazemināšanu” (piemēram, ēšanu pirms suņa, iziešanu pirms suņa pa durvīm vai vēl absurdāk – tēlošanu, ka saimnieks ēd no suņa bļodas). 

Kad esam sapratuši, kas nav dominance, īsumā parunāsim par to, kas ir dominance suņos.

Pirmkārt, dominance nav saistīta ar sociālo statusu, tādā nozīmē, kā to visbiežāk saprot cilvēki. Tā ir saistīta ar piekļuvi resursiem. Papildus tam, dominances izpausmēm ir daudz lielāka nozīme suņu savstarpējās attiecībās, nevis attiecībās starp suni un cilvēku. Lai gan suņi labi lasa cilvēku emocijas un ķermeņu valodu, viņi neuzskata cilvēkus par “nedaudz cita izskata suņiem”, un līdz ar to arī attiecības ar mums veido citādi, nekā ar suņiem. Mēs esam svarīga suņu sociālās grupas sastāvdaļa, tomēr viņi neuzskata, ka esam viens “bars”. Pat ja mēs mēģinātu izpaust “dominanci” tādā veidā, kā to dara suņi vai vilki, suņi šīs mūsu darbības nesaprastu. Interesanti arī, ka, pretēji izplatītajiem mītiem, dominances izpausmes parasti nav saistītas ar fizisku saskarsmi starp suņiem un “vietas ierādīšanu”. Suns spēj ietekmēt cita suņa uzvedību dažādos, reizēm cilvēka acij praktiski nemanāmos veidos, kas neiekļauj ne fizisku kontaktu, ne pāridarījumu otram sunim. Piemēram, izmantojot mīmiku, skatienu vai ķermeņa pozīciju. Turklāt pat šīs dominances izpausmes var būt ļoti retas un nav pierādīts, ka tās rada diskomfortu citiem suņiem. 

pexels-bekka-mongeau-1452717

Runājot par dominanci suņu-saimnieku attiecību kontekstā, ir vērts pievērst uzmanību diviem aspektiem: 

Pirmkārt, ja sunim netiek nodrošināta pietiekama pieeja resursiem vai arī, ja suns nav atbilstoši apmācīts, suns var iemācīties, rūcot vai pat kožot, sargāt pieeju konkrētam resursam, piemēram, ēdiena bļodai, rotaļlietai vai dīvānam. Šajās situācijās suņi patiešām izpauž resursu sargāšanas uzvedību, lai nepieļautu cita suņa vai cilvēka piekļuvi. Taču jāuzver, ka šī situācija nav risināma ar “statusa pazemināšanas” metodēm, dominances teorijas pielietošanu, jo atceramies – dominancei nav saistības ar sociālo statusu. Ja resursu sargāšana ir parādījusies, to var atrisināt ar adekvātu apmācību bez sodiem, stiprinot suņa attiecības ar saimnieku.

Otrs aspekts kļūst nozīmīgs, ja saimnieks ir izvēlējies veidot attiecības uz dominances teorijas pamata un jau ir mēģinājis parādīt savu “alfas statusu”, izmantojot sodus, vardarbību, piekļuves resursiem ierobežošanu. Šāda rīcība no saimnieka puses var novest pie nomākta, neuzticības pilna suņa, kas nespēj normāli izrādīt savas emocijas. Šāds iznākums savukārt var rezultēties iemācītā agresijā (learned aggression) pret saimnieku. Tas nozīmē, ka suns, balstoties uz pieredzi, ir iemācījies, ka sevi no saimnieka ir jāsargā, nevis, ka suns mēģina izcīnīt “alfas statusu”. Šādās attiecībās neveidojas veselīga savstarpējā saikne un izpratne, attiecības kļūst destruktīvas. Ja šāda situācija ir izveidojusies, to ir iespējams risināt tikai mainot suņa-saimnieka attiecību modeli un veicinot savstarpēju izpratni un uzticēšanos. 

Rezumējot...

Jā, dominance suņos pastāv, BET tā nenozīmē cīņu par “vietu hierarhijā” un ne mazākajām mērā neattaisno sodu un “statusa pazemināšanas” metožu pielietošanu suņu apmācībā! Lielākā daļa informācijas, ko reizēm medijos lasām par “dominanci suņos”, ir mīti. Dominancei ir saistība ar pieeju resursiem, nevis sociālo statusu. Turklāt tai ir lielāka nozīme suņu savstarpējās attiecībās, nevis attiecībās starp suni un saimnieku.

Raksta tapšanā izmantotie avoti: 

Barry Eaton. 2010. Dominance in Dogs: Fact or Fiction

Marc Bekoff. 2018. Canine Confidential: Why Dogs Do What They Do.

Par "My Perfect Dog"

"My Perfect Dog" ir zīmols, kas reprezentē lieliskas un harmoniskas attiecības suņa un saimnieka starpā, kur saimnieks ir izglītots un zinošs, savukārt suns izprasts un atbilstoši aprūpēts, socializēts un apmācīts, balstoties uz pret suni ētisku, dabisku un uz motivāciju balstītu apmācību.

"My Perfect Dog" piedāvā suņu un viņu saimnieku apmācību, suņu uzvedības konsultācijas, socializācijas pastaigas suņiem, kā arī teorētiskus un praktiskus seminārus saimniekiem.

Saziņai

+371 27993370
liga@myperfectdog.lv

Seko "My Perfect Dog"

PDTE-Logo2

Par "My Perfect Dog"

"My Perfect Dog" ir zīmols, kas reprezentē lieliskas un harmoniskas attiecības suņa un saimnieka starpā, kur saimnieks ir izglītots un zinošs, savukārt suns izprasts un atbilstoši aprūpēts, socializēts un apmācīts, balstoties uz pret suni ētisku, dabisku un uz motivāciju balstītu apmācību.

"My Perfect Dog" piedāvā suņu un viņu saimnieku apmācību, suņu uzvedības konsultācijas, socializācijas pastaigas suņiem, kā arī teorētiskus un praktiskus seminārus saimniekiem.

Saziņai

+371 27993370
liga@myperfectdog.lv

Seko "My Perfect Dog"