Suņu cilvēciskošana un kāpēc to nedarīt?
Suņu cilvēciskošana jeb cilvēka īpašību piedēvēšana sunim ir lieta, ar ko daudzi suņu saimnieki, paši to neapzinoties, nodarbojas bieži. Šai rakstā pastāstīsim par raksturīgākajiem gadījumiem, kad suņus cilvēciskojam un par iemesliem, kādēļ to nedarīt.
Vai suns var spītēties un atriebties?
“Mans suns tā dara, jo grib man atriebties!” “Ai, viņš jau tikai spītējas!” “Mans suns tā uzvedas tikai, lai mani nokaitinātu!” “Viņš ir greizsirdīgs.” – visticamāk kaut vienu no šīm frāzēm katrs esam dzirdējuši vai kādreiz mūžā teikuši paši. Tomēr šie ir tipiski suņu cilvēciskošanas gadījumi.
Gan suņi, gan cilvēki ir domājošas, emocionālas būtnes, tomēr emocionālā kapacitāte un domāšanas īpatnības, ar kādām esam apveltīti, suņiem un cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas. Cilvēki ir apdāvināti ar daudz dažādām emocijām un to izpausmēm – prieks, laime, bēdas, bailes, dusmas, naids, skaudība, atriebība, spītība u.t.t. Jā, arī suņi izjūt daudzas pamata emocijas, piemēram, prieku, bēdas un bailes, taču ir daudzas emociju izpausmes, kas suņiem nepiemīt. Tipiskākie piemēri – atriebība, spīts, vēlme ieriebt vai nokaitināt. Uz šīm emociju izpausmēm suņi nav spējīgi. Suņi neatriebjas, nespītējas, neko nedara, lai kādam speciāli ieriebtu vai nokaitinātu. Tāpat suņi neizjūt greizsirdību tādā formā, kā to izjūt cilvēki.
Kādēļ izvairīties no suņa cilvēciskošanas?
Jebkuru suņa rīcību vada kāds no šiem faktoriem:
- Tā apmierina kādu no suņa dabiskajām pamatvajadzībām,
- Konkrētā rīcība iepriekš ir nesusi sunim vēlamo rezultātu, līdz ar to suns šo uzvedību ir iemācījies un atkārto.
Cilvēciskojot suņus, mēs varam kaitēt gan suņiem, gan paši sev. Suņiem - jo viņi nebūs izprasti un nebūs apmierinātas viņu dabiskās pamatvajadzības, paši sev – jo neizprotot korektus rīcības cēloņus visticamāk suņa uzvedība, kas mums nepatīk vai kaitina, nekur nepazudīs.
Katrai suņa rīcībai pamatā ir kāds cēlonis. Suņa saimniekam ir jābūt gana zinošam suņu uzvedības jautājumos, lai šo cēloni saprastu un attiecīgi rīkotos, nevis noveltu uz kādām cilvēkiem piemītošām īpašībām.
Ilustrēsim šo ar klasisku piemēru – suns, paliekot mājās viens, ārdās, sagrauž dažādas mantas, un vēl iečurā saimnieka gultā. Bieži vien cilvēki mēģina šo uzvedību skaidrot ar cilvēkam raksturīgu emociju izpausmi – vēlmi ieriebt – “suns tā rīkojas, jo grib saimniekam atriebties par to, ka ir atstāts viens!” Tomēr zinošs saimnieks atcerēsies – nē, suņi nav spējīgi izjust vēlmi ieriebt vai atriebties. Ar ko tad ir saistīta šāda suņa uzvedība? Suņi ir sociāli dzīvnieki un viņiem nav dabiski būt vieniem. Ja suns nav mācīts palikt viens, daudziem suņiem var attīstīties tā dēvētā atšķirtības panika – panikas lēkme, paliekot vienam. Šādā stāvoklī suns nav spējīgs kontrolēt savu rīcību, un ne viņa riešana, ne graušana, ne gaudošana vai čurāšana nav apzinātas rīcības, lai ieriebtu! Lai tiktu galā ar atšķirtības paniku, nelīdzēs ne suņa sodīšana, ne bāršana. Palīdzēs tikai un vienīgi atbilstoša apmācība.
Vēl viens piemērs - nereti dzirdam no saimniekiem, ka suns “spītējoties”, jo neiet uz priekšu pastaigu laikā. Jau atkal – atsaucam atmiņā, ka suņi nespēj izjust vēlmi spītēties tikai tādēļ, lai kādam ieriebtu – un meklējam cēloņus. Šai gadījumā aicinām saimniekus padomāt: kāda ir suņa ķermeņa valoda brīžos, kad suns vairs nevēlas turpināt pastaigu? Kādās vietās, laikapstākļos vai diennakts laikos tas notiek? Kad tas sākās? Šie jautājumi palīdzēs saprast uzvedības patieso cēloni, kas pavisam noteikti nav vienkārša spītība. Ir suņi, kas negrib turpināt kustību, jo nejūtas komfortabli doties konkrētu kairinātāju virzienā. Apstājoties suns rāda, ka viņam ir nepieciešama drošība un distancēšanās no konkrētā kairinātāja. Ir suņi, kas neiet, jo vispār nejūtas labi ārā vai nu pārlieku lielo trokšņu dēļ (pilsētvidē), vai lielā daudzumā esošo cilvēku / suņu / mašīnu dēļ. Tikpat labi sunim diskomfortu var radīt laikapstākļi, piemēram, aukstums vai lietus. Arī šai gadījumā tā nav spītība, bet suņa vēlme apmierināt vienu no viņa dabiskajām pamatvajadzībām – ķermeņa aprūpe un komforts.
Ne vienmēr suņa rīcības cēloņi ir vienkārši izprotami, īpaši bez padziļinātām zināšanām par suņa psiholoģiju, emocijām. Tādēļ, ja ikdienā saskaries ar kādu sev nepatīkamu vai nesaprotamu suņa rīcību, nebaidies vērsties pie suņu uzvedības speciālista – jo ātrāk problēmu izpratīsi, jo ātrāk nonāksi līdz risinājumam.
Atšķirības suņu un cilvēku ķermeņa valodā
Saimniekam ir svarīgi saprast suņa ķermeņa valodu, jo tas ir galvenais suņa komunikācijas veids ar apkārtējo pasauli, to skaitā cilvēkiem.
Taču starp suņiem un cilvēkiem ir būtiskas atšķirības ne tikai emocijās, bet arī ķermeņa valodā. Piemēram, mums komunicējot ir pieklājīgi veidot acu kontaktu, bet sunim ilgstoša un tieša acīs skatīšanās var radīt satraukumu, jo suņu ķermeņa valodā ciešs, ilgstošs skatiens ir stresa signāls un pirmsuzbrukuma stāvoklis. Tāpat suns kā uzbrukumu var uztvert frontālu iešanu pretim un tiešu, strauju liekšanos virsū, lai sasveicinātos, jo suņiem tā nav pieklājīga ķermeņa valoda. Ja šādi pietuvosimies sunim, suns aizstāvoties var piedāvāt kādu no savām dabiskajām atbildes reakcijām - lēkšanu virsū, rūkšanu, atkāpšanos, bēgšanu, sastingšanu, galvas ieraušanu, pat zobu rādīšanu un uzbrukumu. Un šai gadījumā suņa agresijas cēlonis būs nevis viņa raksturs, neaudzinātība vai tamlīdzīgi, bet gan cilvēka neizpratne par suņa ķermeņa valodu.
Vēl viens bieži pārprasts suņa ķermeņa valodas signāls – žāvāšanās. Žāvāšanās suņiem ir nomierinošais signāls, kas nozīmē, ka sunim ir bijis diskomforts, pozitīvs vai negatīvs satraukums, sāpes vai bailes. Suns žāvājoties neinformē par to, ka ir noguris un grib gulēt. Žāvāšanās ir saistīta ar miegu, tikai tad, kad suns guļot staipās.
Visbeidzot, par ķermeņa valodu runājot, der atcerēties, ka vairumam suņu nebūs patīkams arī pārāk ciešs fiziskais kontakts – apskāvieni, bučas, galvas glaudīšana. Ja suns gribēs ar samīļoties un būt kopā - viņš pats pienāks un pagriezīs to ķermeņa vietu, ko gribēs, lai cilvēks pamasē - piemēram, muguru, vēderu, galvu vai sprandu. Ja vēlamies ar suni iziet uz kontaktu, labākais variants ir suni piesaukt pie sevis un tikai tad uzsākt mīļošanu, ja suns ir pienācis, tātad izrādot vēlmi uz ķermeņa kontaktu. Kā arī vērot suņa ķermeņa valodu mīļošanas laikā, lai saprastu, vai pieskārieni sunim patiešām ir patīkami. Arī sunim ir vajadzīga sava privātā telpa un cieņa pret viņu kā dzīvu būtni, savām vajadzībām un izpratni par viņa ķermeņa valodu. Stingri māciet šo arī bērniem - suns nav rotaļlieta, ko čamdīt un mīcīt bez apstājas.
Par "My Perfect Dog"
"My Perfect Dog" ir zīmols, kas reprezentē lieliskas un harmoniskas attiecības suņa un saimnieka starpā, kur saimnieks ir izglītots un zinošs, savukārt suns izprasts un atbilstoši aprūpēts, socializēts un apmācīts, balstoties uz pret suni ētisku, dabisku un uz motivāciju balstītu apmācību.
"My Perfect Dog" piedāvā suņu un viņu saimnieku apmācību, suņu uzvedības konsultācijas, socializācijas pastaigas suņiem, kā arī teorētiskus un praktiskus seminārus saimniekiem.
Saziņai
+371 27993370
liga@myperfectdog.lv
Seko "My Perfect Dog"
Par "My Perfect Dog"
"My Perfect Dog" ir zīmols, kas reprezentē lieliskas un harmoniskas attiecības suņa un saimnieka starpā, kur saimnieks ir izglītots un zinošs, savukārt suns izprasts un atbilstoši aprūpēts, socializēts un apmācīts, balstoties uz pret suni ētisku, dabisku un uz motivāciju balstītu apmācību.
"My Perfect Dog" piedāvā suņu un viņu saimnieku apmācību, suņu uzvedības konsultācijas, socializācijas pastaigas suņiem, kā arī teorētiskus un praktiskus seminārus saimniekiem.
Saziņai
+371 27993370
liga@myperfectdog.lv
Seko "My Perfect Dog"