• Māci bērnam atpazīst suņa nomierinošos un stresa signālus, lai bērns jau agrā vecumā mācās izprast suņa sajūtas un attiecīgi reaģēt (pārtraukt savu rīcību, ja sunim tā sagādā diskomfortu, stresu). 
• Māci netraucēt suni, kamēr viņš ēd un neaiztikt viņa ēdienu. Arī tad, ja suns to spēj paciest un samierināties ar bērna klātbūtni, jo mēs nevaram 100% precīzi prognozēt katra suņa pacietības limitus. Un kāpēc gan radīt potenciāli bīstamas situācijas, ja varam no tām izvairīties? 
• Māci neaiztikt guļošu suni. Iespēja netraucēti izgulēties ir dabiska suņa pamatvajadzība. Māci bērnam -  ja vēlies komunicēt ar suni, pasauc suni. Ja suns izvēlēsies iziet uz komunikāciju ar bērnu – lieliski, lai sākas viņu kopīgais laiks! Tomēr, ja suns nevēlas nākt, nevajag viņam šo komunikāciju uzspiest. Suns nav bērnu aukle un arī ne rotaļlieta, suns ir dzīva būtne ar savām emocijām un vajadzībām. Tās neievērojot, mēs varam izprovocēt potenciāli nepatīkamas un bīstamas situācijas.
• Māci bērnam, ka sunim ir tiesības nevēlēties spēlēties. Ja suns mēģina atkāpties vai kā citādi izrāda savu nevēlēšanos komunicēt ar bērnu, nepieļauj, ka tavs bērns turpina sunim aktīvi piedāvāt savu uzmanību – skriet viņam pakaļ, gulties virsū u.t.t. 
• Dod iespēju bērnam vērot un piedalīties suņa apmācībā (taču suņa apmācība nevar būt bērna pienākums un atbildība!), kopīgi izklaidēties caur dažādiem apmācību uzdevumiem (komandu izpildi), mentālajām aktivitātēm. 
• Māci bērnam, kā motivēt suni uz vēlamu rīcību. Māci, ka uz suni nedrīkst bļaut, viņam nedrīkst sist, kniebt vai kā citādi darīt pāri.  
• Māci pieklājīgi un mierīgi sveicināties ar suņiem – no tupus stāvokļa vai stāvot ar nedaudz pagrieztu sānu pret suni un pastieptu roku. Ja suns iet klāt uz sasveicināšanos – lieliski! Ja suns atsakās no komunikācijas, tad māci turpmāk šim sunim ar savu uzmanību neuzbāsties.
• Māci neiet klāt svešiem suņiem! Nekad bez svešu suņu saimnieku atļaujas pajautāšanas - nedrīkst iet pie cita suņa - ne pieaugušie, ne bērni! Ne visiem suņiem ir patīkama svešinieku uzmanība. Sveša suņa komforta zonas pārkāpšana var beigties ar suņa uzbrukumu, pie kura turklāt vainīgs ir klāt nākošais cilvēks, nevis suns, kam tas ir dabisks distanci palielinošs signāls, ko izprovocējusi mūsu neatbilstošā uzvedība! 
• Pats galvenais ņem vērā - bērns vēros jūsu sadarbību ar suni un to kopēs - piedomā, kā tu pats sadarbojies un komunicē ar suni dažādās ikdienas situācijās!

Vienmēr atceries - par suņa un bērnu uzvedību atbildīgs ir pieaugušais! Atbildību par savstarpējo attiecību veidošanu nevar atstāt “pašplūsmā”. Jo rūpīgāk strādāsi pie bērna un suņa attiecību veidošanas, jo mierīgāka un veiksmīgāka būs jūsu ikdiena.