Mazuļa ienākšana ģimenē, kurā jau ir suns, vai arī suņa ienākšana ģimenē, kurā aug bērns, ir priecīgs, taču arī atbildīgs notikums, kas prasa sagatavošanos. Šai rakstā esam apkopojuši galveno informāciju, kas jāņem vērā, domājot par suņa un bērna kopdzīves organizēšanu. 

Suns, tāpat kā bērns, ir atkarīgs no pieaugušajiem. Pieaugušajiem ģimenē gan sunim, gan bērnam ir jānodrošina atbalsts un drošība, pareiza audzināšana un veiksmīgs ikdienas menedžments.  Galvenā atšķirtība - bērns ar laiku izaug un kļūst patstāvīgs, bet suņa un viņa dzīves kvalitāte būs “vecāku” atbildība visa suņa mūža garumā.

Vispārīgi principi, kas jāņem vērā, organizējot bērna un suņa kopdzīvi:

• Pieaugušo galvenais uzdevums ir nodrošināt veiksmīgu ikdienas menedžmentu tā, lai ikdienā komfortabli justos un būtu drošībā gan bērns, gan suns.
• Par suņa un bērnu uzvedību/darbībām VIENMĒR būs atbildīgs un vainīgs pieaugušais. 
• Bērnu, kas vēl nav apzinīgā vecumā (var rīkoties stauji, pēkšņi, skaļi, kā arī neapzināti nodarīt sunim sāpes, suni nobiedēt), nekad nedrīkst atstāt vienu pašu ar suni, arī tad, ja suns ir draudzīgs, mierīgs, neliels u.t.t. Vienmēr blakus ir jābūt pieaugušajam, kurš spēj sadarboties ar suni, kontrolēt suņa uzvedību un darbības. Pieredze rāda, ka tieši situācijās, kad suns un bērns ir atstāti bez pieskatīšanas, rodas galvenās problēmsituācijas, kurās parasti pēc tam tiek vainots suns, neskatoties uz to, ka patiesībā situācija ir pilna pieaugušā atbildība, jo, atkārtosimies - par suņa un bērna uzvedību vienmēr būs atbildīgs pieaugušais! Jāatceras, ka suns ir dzīvnieks un rīkojas instinktīvi. Mēs nevaram vainot suni par to, ka viņš ir suns. 
• Bērnu jau pēc iespējas agrākā vecumā ir svarīgi izglītot par to, kā  komunicēt ar suni, kāda ir suņa ķermeņa valoda, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt savam un svešiem suņiem. Suns NAV rotaļlieta un izklaides objekts bērnam! Pat tad, ja suņa ienākšana ģimenē ir rezultāts bērna vēlmēm, bērnam NEVAR uzticēt pilnu atbildību par suni. 

• Mazuļa ienākšanai ģimenē ir jāgatavojas laikus, lai pieradinātu suni pie gaidāmajām pārmaiņām. Pakāpeniski iepazīstini suni ar jaunajām lietām, pieradini pie izmaiņām ikdienas rituālos. 
• Pieaugušajiem ģimenē laikus ir jāizrunā tas, kā tiks organizēta suņa ikdiena pēc mazuļa ienākšanas ģimenē. Jo labāks menedžments tiks nodrošināts (maksimāli maz strauju izmaiņu suņa), jo veiksmīgāks iznākums.
• Jā, mazuļa ienākšana ģimenē ir satraucošs un bieži vien plašus resursus paņemošs process, taču tas nav iemesls, lai novārtā pamestu suņa vajadzības! Suns ir pilntiesīgs ģimenes loceklis un saimnieku pienākums ir veiksmīgi saplānot suņa ikdienu jaunajā situācijā. Jo kvalitatīvāk tas tiks izdarīts, jo vieglāk suns pielāgosies pārmaiņām un jo labākas attiecības vēlāk veidosies starp suni un bērnu. Ja neesi drošs, kā sagatavot suni gaidāmajām pārmaiņām, vērsies pie suņu uzvedības speciālista. 
• Sunim ikdienā jānodrošina gan aktīvās, gan pasīvās nodarbes. Aktīvās - kopā ar saimnieku, pasīvās - graušana un ostīšanās, dažādas mentālās aktivitātes. Neļauj bērnam spēlēties ar suni bez pieaugušo uzraudzības.
• Nodrošini sunim ikdienā aktīvās un pasīvās aktivitātes:  aktīvās - kopā ar saimnieku, pasīvās - graužās, mentālās, ostīšanās aktivitātes.
• Ja sunim līdz šim ir novērota resursu sargāšana uz saimnieku (suns izteikti izrāda nepatiku, ja saimnieks komunicē ar citiem cilvēkiem, suņiem), pirms mazuļa ienākšanas ģimenē pārrunā situāciju ar kompetentu suņu uzvedības speciālistu. 

• Lēnā garā iepazīstini suni ar mazuli klātbūtnē, mierīgā vidē un veidā. Nekādā gadījumā neliec mazuli sunim virsū, neliec pie sejas! Ļauj sunim iepazīties ar mazuli tempā, kas ir komfortabls viņam. Iepazīšanās procesā pievērs uzmanību suņa ķermeņa valodai, jo īpaši stresa signāliem. 
• Ierīko sunim drošu miera vietu, kur vienmēr var aiziet prom un būt mierā bez mazuļa/bērna klātbūtnes.

• Veic pārdomātu izvēli - apdomā savu ikdienu un no tās izrietošo piemērotāko suņa šķirni, vecumu, aktivitātes līmeni u.t.t. 
• Nekādā gadījumā neņem suni, ja kāds no ģimenes pieaugušajiem nav gatavs par to uzņemties pilnu atbildību vai ja kādam ģimenes loceklim ir iebildumi pret suņa ienākšanu ģimenē! Bērns var palīdzēt suņa aprūpē, taču ne uzņemties pilnu atbildību. Ja bērns vēlas suni, taču vecāki nav tam gatavi, laba alternatīva ir iesaistīties dzīvnieku patversmju darbā kā brīvprātīgajam - vest suņus pastaigās, palīdzēt apkopot patversmes iemītniekus. Šādas iespējas piedāvā dzīvnieku patversmes visā Latvijā, atliek tikai painteresēties par sev tuvāko!
• Pārrunā ar bērnu, kas ir pieklājīga un ētiska attieksme pret suni/kucēnu. Kopīgi izglītoties par suņa vajadzībām, ķermeņa valodu u.t.t. (No sirds iesakām iegādāties un noklausīties divas ļoti vērtīgas izglītojošas lekcijas, kas jādzird katram suņa topošajam vai esošajam saimniekam! Lai iegādātos, spied šeit!)
• Māci bērnam, kā apieties ar suni - kādas spēles organizēt un kā suni trenēt, lai bērnam un sunim veidotos stabilas, mierīgas un pozitīvas attiecības, nevis viņi viens otru uztvertu kā rotaļlietas.

• Ja plānots ģimenē uzņemt kucēnu, atceries pats un atgādini bērnam, ka kucēniem nepieciešams daudz miega (nepārcensties ar uzmanības pievēršanu), kā arī kucēni nav gatavi ļoti intensīvām un ilgām fiziskajām aktivitātēm - vecumam nepiemērotas aktivitātes var kaitēt suņa veselībai. 
• Māci bērnu netraucēt suņa miegu un ēšanu. Šīs ir situācijas, kurās visbiežāk rodas konflikti (un ne suņa vainas dēļ, jo suns tikai dabiski reaģē uz savu dabisko pamatvajadzību pārkāpšanu!)
• Norobežo suni un bērnu, kad abiem nepieciešams miers un miegs.